PHP

Ievads

PHP ir servera puses programmēšanas valoda. Lai saprastu, kas ir servera puses programmēšanas valoda

example image

Attēls: www.techwebspace.com

Mēs varam saprast, ka servera puses programmēšanas valoda ir valoda, kuru izpilda otrpus pieprasījumam. Lietotājs šo valodu nemaz neredz, jo tā atgriež datus pēc notikuma jeb lietotāja pieprasījuma.

PHP failus uz servera raksta ar paplašinājumu .php. PHP kodu klients neredz, to redz tikai izstrādātājs. PHP failu sāk rakstīt ar vārdu <?php un beidz ar ?>

Komentāru veidošana un teksta izdrukas


// vienas rindas komentārs sākas ar slīmajām svītrām
/*
 Vairāku rindu komentārs
*/

echo "Informācijas izvade lapā";

Mainīgie

Visi mainīgie tiek definēti ar $ zīmi. Mainīgā pieraksta beigās liek semikolu - ;


$skaitlis = 0;
$teksts = "Teksts";
$status = True;
$peldpunkts = 0.3;
$masivs = array();

Masīvi

Vienkāršos masīvus definē:


$masivs = array("elements1","elements2","elements2");

Masīvu atslēgu sāk skaitīt no 0 un tas nozīmē, ka piekļūstot vārdam elements1 būs jāizmanto $masivs[0]. Lai izvadītu informāciju no servera puses pie klienta jāizmanto komanda echo.

Piemērs. Tiek izdrukāts pirmais elements.


$masivs = array("elements1","elements2","elements2");

echo $masivs[0];

Lai redzētu katram elementa atslēgu masīvā var izmantot arī komandu var_dump() tā izvadīs visu masīvu ar to elementu atslēgām.


var_dump($masivs);

Multidimensionālos masīvus definē to atslēgu, kas nav kārtas skaitlis masīvā.


$a = array("pirmais" => 1,"otrais" => 2);

Izgūstot datus no māsīva varam izmantot atkal komandu, kura izsauc konkrētu masīva elemetu pēc tā atslēgas. Mēs ņemsim elementu "otrais".


echo $a['otrais'];

Tāpat varam definēt masīvu iekš masīva atslēgas, proti, noglabāt vēl vienu masīvu zem konkrētas atslēgas.


$a = array("pirmais" => 1,"otrais" => array("elementatslega"=> 1234));

Šeit esam definējuši vēl vienu masīvu zem atslēgas otrais. Kā iegūt šo elementu?


echo $a['otrais']['elementatslega'];

Nosacījumu veidošana

Lai veidotu nosacījumu, izmanto komandu if. Nosacījuma beigās lieto { un }. Nosacījumu liek parastajās iekavās.

Apskatīsim piemēru.


$a = 1;
$b = 2;

if($a > $b){
    echo $a . " ir lielāks nekā ". $b;
}

Loģiskie operatori

Operators	Apraksts	Piemērs
==	Vienāds	4 == 4
!=	Nav vienāds	4 != 3
>	Lielāks	4 > 3
>=	Lielāks vienāds
<	Mazāks	4 < 5
<=	Mazāks vienāds
&&	Un (and)	4 && 4
\|\|	vai (or)	saldējums vai medus

Datu nogādāšana no klienta uz serveri

Lai nogādatu datus no klienta pie server tiek veikts datu nosūtīšanas process. Ir divi dažādi veidi kā veidot pieprasījumu uz serveri. GET un POST.

GET pieprasījums adresē izskatās šādi: http://www.test.com/index.php?name1=value1&name2=value2. Ar šo veidu uz serveri nevar nogādāt failus. Mainīgie ir redzami pārlūka adreses logā.

POST pieprasījumu pārlūka adresē redzēt nevar. Tiek izmantota HTTP galvene, kuru lietotājs neredz. Var tikt pārsūtīti dati uz serveri faila formātā.

example image

Attēls www.tutorialrepublic.com

PHP programmēšanas valodā ir iespējams definēt arī objektus un strukturēt tos klasēs. Tas ir veids kā strukturēt kodu, lai tas būtu labāks saprotams citiem programmētājiem un arī vieglāk lasāms. Objektu definēšanu sāk sāk ar vārdu class, kas nozīmē klase, tad tiek definēts klases nosaukums. Piemērs - tukša klase.


class kermenis
{
  
}

Tukša klase nevar pastāvēt tai noteikti ir nepieciešamas raksturojošās funkcijas, kuras veic darbību. Ir definēta klase kermenis, kurā definēsim trīs funkcijas galva, veders, kajas


class kermenis
{
	function galva()
    {
        echo "Šī ir galva"; 
    }
	
	function veders()
    {
        echo "Šis ir vēders"; 
    }
	
	function kajas()
    {
        echo "Šīs ir kājas"; 
    }
}

Lai izsauktu klasi jāizmanot vārds new, jo tādā veidā tiek definēta jauna klase. Piemērā izsauks funkciju ar nosaukumu galva


class kermenis
{
	function galva()
    {
        echo "Šī ir galva"; 
    }
	
	function veders()
    {
        echo "Šis ir vēders"; 
    }
	
	function kajas()
    {
        echo "Šīs ir kājas"; 
    }
}

$mainigais = new kermenis; // Definējam klasi iekš mainīgā
$mainigais->galva(); // Tagad izsaucam funkciju galva un mums tiks izdrukāts tā saturs.

Piemēri

Datu nogādāšana uz serveri ar POST

<?php
   if( $_POST["vards"]) {
      echo "Sveiks, ". $_POST['vards']. "!<br />";
   }
?>

<html>
   <body>
      <form action = "<?php $_PHP_SELF ?>" method = "POST">
         Vārds : <input type = "text" name = "vards" />
         <input type = "submit" />
      </form>
   
   </body>
</html>

Šajā piemērā serverim tiek nogādāts ievades lauciņš vards. Formai tiek pateikta metode, šajā gadījumā POST.

PHP