C++

Ievads

C++ programmēšanas valodas kods ir jākompilē. Lai kompilētu C++ kodu var izmantot programmu CodeBlocks.

Pamācība pirmajai izveides reizei var skatīt šeit.

Pati vienkāršākā C++ programma sastāv no vienas galvenās funkcijas main. Šī funkcija ir pats pamats, kurā tad mēs arī liekam iekšā savu saturu.

int main(){
 
}

Izdrukāsim vienkāršu vārdu konsole.

#include <iostream>
using namespace std;

int main() {
  cout << "Hello World!";
  return 0;
}

#include <iostream> šī rinda mums parāda, ka tiek izsaukta ārējā bibliotēka iostream, kura ļauj mums izdrukāt tekstu konsolē.

using namespace std; ļauj mums lietot tikai vārdu cout izdrukājot tekstu konsolē, ja šo rindu neliek, tad izdruka veidojas šādi: std::cout << "Hello World!";

Mainīgo pierakstīšana

int a, b, c;         // Tiek deklarēti 3 (a,b,c) skatiliski mainīgie bez vērtībām
int a = 10, b = 10;  // Tiek deklarēti 2 skatiliski mainīgie ar vērtībām
byte B = 22;         // Tiek deklarēts mainīgais ar nosaukumu B, kura tips ir Byte
double pi = 3.14159; // Tiek deklarēts mainīgais ar nosaukumu B, kura tips ir dubultas precizitātes decimāldaļa
char a = 'a';        // Tiek deklarēts mainīgais ar nosaukumu B, kura tips ir simbols

Mainīgo izdruka kombinējot ar tekstu

Mainīgos pieliek klāt izdrukā ar << simboliem.

#include <iostream>
using namespace std;

int a = 10; 

int main() {
  cout << "Hello World! " << a;
  return 0;
}

Loģiskie operatori

Operators	Apraksts	Piemērs
==	Vienāds	4 == 4
!=	Nav vienāds	4 != 3
>	Lielāks	4 > 3
>=	Lielāks vienāds
<	Mazāks	4 < 5
<=	Mazāks vienāds
&&	Un (and)	4 && 4
||	vai (or)	saldējums vai medus

Cikli

C++ progr. valodā eksistē divu veidu cikli - noteiktie for un nenoteiktie while.

Nenoteiktais cikls.

int i = 0;
while (i < 5) { //cikla deklarācija
  cout << i << "\n"; //izvads
  i++; //palielinātājs
}

Cikls darbosies kamēr mainīgais i nebūs sasniedzis vērtību 5.

Noteiktā cikla piemērs.

for (int i = 0; i < 5; i++) {
  cout << i << "\n";
}

Ciklam ir īsāks pieraksts un doti iekavās mainīgie: (cikla sākums, cikla darbības ilgums, cikla solis). Cikla solis šajā piemērā ir 1.

Cikliem pielieto operatorus break un continue.

Break

break pārtrauc ciklu pie konkrēta nosacījuma.

while (i < 5) {
  cout << i << "\n";
  i++;
  if (i == 3) { break; }
}

Šajā gadījumā cikls apstāsies, mainīgajam i sasniedzot vērtību 3.

Continue

int i = 0;
while (i < 5) {
  i++;
  if (i == 3) { continue; }
  cout << i << "\n";
}

Izpildoties continue, cikls pāriet nākamajā iterācijā. Tas nozīmē, ka skaitlis 3 neizdrukāsies ekrānā.

Šajā gadījumā sazarojums nedrīkst būt pirms palielinātāja i++, jo tādā gadījumā būtu bezgalīgs cikls!

Funkcijas

Jebkurai C++ programmai ir galvenā main() funkcija, kas satur programmas kodu.

Ja visu kodu rakstīs vienā funkcijā, kods būs nepārskatāms un grūti lasāms, tāpēc kodu sadala atsevišķās funkcijās un katra no tām veic (realizē) savu konkrēto uzdevumu.

Funkcijas deklarācija

C++ valodā funkcijas deklarē divējādi:

• prototips, tad izsaukums, tad realizācija
• realizācija, tad izsaukums

Funkciju pieraksta sekojoši:

datu-tips nosaukums(param1, param2) {
    //f-jas realizācija
}

Deklarācijas sākumā raksta atgriežamās vērtības datu tipu. Tie var būt int, float, double, char, string un bool.

Ja funkcija vērtību neatgriež, norāda tukšo datu tipu void!

Funkcija bez parametriem

Apskatīsim piemēru...

void vaiLielaksPar10(int x) {
    if (x > 10) {
        cout << "Lielāks par 10!" << endl;
    }
    else {
        cout << "Nav lielāks par 10!" << endl;
    }
}

int main () {
    int skaitlis;
    cin >> skaitlis;
    vaiLielaksPar10(skaitlis);
}

Šajā piemērā funkcija pati izdrukā ekrānā rezultātu un neko neatgriež, tāpēc f-jas deklarācijā raksta void.

Funkcija ar parametriem

Funkcija šajā gadījumā ir kā mehānisms, kas saņem datus, tos apstrādā un atgriež rezultātu.

Izmantotais attēls: en.wikipedia.org

int saskaitisana(int a, int b) {
    int c = a + b;
    return c;
}

int main() {
    int sk1 = 5, sk2 = 3;
    int summa = saskaitisana(sk1, sk2);
    cout << summa << endl;
}

sk1 un sk2 šajā gadījumā ir argumenti, kurus padodam funkcijai, kura tos saņem kā parametrus a un b.

Var teikt, ka parametri pārmanto argumentu vērtības.

Mainīgais summa saņem funkcijas atgriezto rezultātu c.

Mainīgais, kas deklarēts funkcijā, ārpus tās neeksistē!

Ievade no konsoles

C++ prog. valodā ir iespējams iegūt rezultātu arī no lietotāja ievades. Lai iegūtu lietotāja ievadi, jāizmanto komanda cin.

#include <iostream>
using namespace std;

int main ()
{
  int i;
  cout << "Ievadiet vecumu";
  cin >> i;
  cout << "Ievadītais skaitlis ir " << i;
  cout << " un reizinot to ar divi iegūst " << i*2 << ".\n";
  return 0;
}

Šajā piemērā arī pieliekam klāt matemātisko darbību i*2, šajā gadījumā ievadītais skaitlis tiek reizināts ar divi. ".\n" nozīmē, ka tiek sākta jauna rinda.

Papildus resursi

• Basic Input/Output
• Mainīgie
• Komentāri
• Prograbs.lv
• Tiešsaistes kompilators

Apelsīni

Ārmstronga skaitlis

Piemēri

Apelsīni

Dotajā piemērā programma prasa ievadīt apelsīnu cenu un naudas bilanci, un aprēķina, cik pilnus kg apelsīnu var nopirkt, kā arī parāda naudas atlikumu.

Tā kā nepieciešams zināt tikai pilnus kg apelsīnu, tad f-ja atgriež tikai veselo daļu no rezultāta.

#include <iostream>
using namespace std;

int aprekinaDaudzumu(float cena, float kapitals){
    int daudzums = 0;
    if (kapitals >= cena) {
        daudzums = kapitals / cena;
    }
    else { 
        cout << "Nepietiek naudas!" << endl; 
    }
    return daudzums;
}

int main() {
    float cena, kapitals;
    cout << "Ievadi cenu kilogramam apelsīnu!" << endl;
    cin >> cena;
    cout << "Ievadi pieejamās naudas daudzumu!" << endl;
    cin >> kapitals;
    int rezultats = aprekinaDaudzumu(cena, kapitals);
    
    if (rezultats > 0) { 
        float atlikums = kapitals-rezultats*cena;
        cout << "Var nopirkt " << rezultats << " pilnus kg apelsīnu un pāri paliek " << atlikums << " eiro."; 
    }
}

---

Ārmstronga skaitlis

Naturālu n ciparu skaitli sauc par Ārmstronga skaitli, ja tas sakrīt ar savu ciparu n-to pakāpju summu.

Apskatīsim programmu, kas nosaka, vai ievadītais skaitlis ir Ārmstronga skaitlis.

#include <iostream>
#include <string>
#include <math.h>
using namespace std;

int main() {
  int sk, summa = 0;
  cout << "Ievadi skaitli!" << endl;
  cin >> sk;
  string sk_str = to_string(sk);
  int n = sk_str.size();
  if (n > 50) {
    cout << "Pārāk liels skaitlis!" << endl;
  }
  else {
    for (int i = 0; i < n; i++) {
      summa += pow(int(sk_str[i]) - 48, n);
    }
  }

  if (summa == sk) {
    cout << "IR";
  }
  else {
    cout << "NAV!";
  }
}

Ar n apzīmē ciparu skaitu ievadītajā skaitlī.

Ja ievadītais skaitlis nav garāks par 50 cipariem, sākas cikls, kurš citu pēc cita pārbauda visus ciparus.

Katru ciparu kāpina n-tajā pakāpē, izmantojot funkciju pow() no <math.h> bibliotēkas un rezultātu pieskaita mainīgajam summa.

Beigās pārbauda, vai summa ir vienāda ar ievadīto skaitli. Ja tā ir, tad skaitlis ir Ārmstronga skaitlis un programma izvada "IR", citādi izvada "NAV".